Stādus pirkt vai audzēt pašam?

Jo tuvāk pavasarim, jo aktuālāks kļūst jautājums - stādus pirkt vai audzēt pašam?

Kopš neatminamiem laikiem mēs, hobijdārzkopji, dalāmies divās grupās - vieni ir pārliecināti, ka katru stādiņu jāizaudzē pašam, savukārt, otri - ka tirgū stādu izvēle ir raibu raibā un tur var nopirkt visu, ko sirds kāro.

Protams, abās pusēs ir sava taisnība, kā arī savi plusi un mīnusi.

Stādu audzēšana

Ja stādus audzē pats, skaidrs, ka ziemas miera periods tiek pavadīts pētot sēklu katalogus- gan tepat vietējos, gan ES, gan aizokeānijas piedāvājumu. Pētniecībai seko pasūtīšana un satraucošais gaidīšanas laiks. Februāris kļūst vēl satraucošāks, jo sākas chili, dažādu puķu un citu ilgi augošu kultūru sēšana. Pirmajiem stādiem pakāpeniski pievienojas vēlāk sējamās kultūras, paralēli tiek meklēta papildus vieta jau esošajiem stādiem, notiek piķēšanas, podošanas, kopšanas process, līdz brīdim, kamēr stādi var doties uz dobēm, siltumnīcu, terasi un puķu kasti.

Jārēķinās, ka šis ir laikietilpīgs un darbietilpīgs pasākums. To var pavadīt dažādas neveiksmes - sēklas neizdīgst, stādi iet bojā, ieviešas kaitēkļi, kā arī lielākais izaicinājums, atrast vietu visiem stādiem. Jārēķinās, ka palodzes būs pilnas ar podiņiem vairākos stāvos, kā arī, jāņem vērā, ka kaķi, suņi, papagaiļi var nebūt savienojami ar stādu audzēšanu mājas apstākļos.

Vēl gribu piebilst, ka, ja galvenais mērķis ir ietaupīt, tas ir diezgan nereāls mērķis. Kvalitatīvas sēklas maksā atbilstošu naudiņu, podiņi, stādu zeme, papildus apgaismojums (ja tāds nepieciešams), visādi citi papildus izdevumi, tajā skaitā ieguldītais laiks… Vārdu sakot, te stipri jāparēķina.

Kur tad ir tā burvība? Tajā maģiskajā procesā! Tajā, kā rodas dzīvība, kā no sēkliņas izaug mazs asniņš, tad stādiņš un pēc tam tomāts, kurš baro Tavu ģimeni līdz pat rudenim.

Tīri praktiski skatoties - es varu pati izvēlēties šķirnes, kuras mani uzrunā - visa pasaule man ir vaļā, jo sēklu piedāvājums ir ļoti plašs gan tiem, kuri mīl klasiskas vērtības, gan eksotisku eksperimentu cienītājiem.

Stādu pirkšana

Pēc vairāku mēnešu atpūtas no dārza, tad, kad zeme ir iesilusi, dobes sakārtotas, pavasaris ir klāt, Tu vienkārši ņem savu stādu grozu/kasti/somu, brauc uz tirgu un izvēlies vispievilcīgāko tomāta, gurķa, baklažāna utt. stādu. Tu nopērc tieši tik, cik Tev vajag. Tik lielu, cik vēlies un no pārdevēja, kurš Tev patīk vislabāk. Iespējams, Tev jau ir ilggadēja sadarbība ar kādu audzētāju un stādi jau ir Tev rezervēti. Nekāda stresa, nekādas mēnešiem garas ņemšanās, nekādu lieki iztērētu resursu (jo tie, kas audzē paši gandrīz vienmēr izaudzē par daudz…)

Stādu pirkšana ir gana ērts pasākums, tomēr te izpaliek tas satraucošais process un lepnums par “no sēkliņas līdz auglim”. Pircējs ir atkarīgs no stādu piedāvājuma tirgū, kas nozīmē, ka diez vai būs iespējami kādi neparasti eksperimenti, ja tādus pēkšņi iegribēsies. Stādu pircējs ir atkarīgs arī  no pārdevēja prasītās cenas - jo, ņemot vērā, ka resursu izmaksas pieaug, diez vai stādu cenas kļūs zemākas.

Stādus pērkot, vienmēr saglabājas risks, ka Tev “iesmērēs” - nekad nevari zināt tieši kas tur izaugs un vai tas šokolādes krāsas tomāts beigās neizaugs par briesmoni, kas pārņem visu siltumnīcu, bet neražo vispār (story of my life).

Stādu pircēju kategorijai gan vienmēr ir iespēja tikt pie stādiem, kurus kāds hobijdārzkopis ir izaudzējis par daudz. ;) Šajā gadījumā abas puses būs laimīgas, bet es iesaku stādus nekad neņemt bez maksas. Ja audzētājs nepieņem naudu, lūdzu, dod viņam pretī kādu siera gabalu, cieto desu, jaunus dārza cimdus, vai jebko citu, ko zini, ka šis cilvēks novērtēs - tici man, stādi augs labāk. Jo enerģijas apmaiņai ir jābūt uz abām pusēm.

Rezumējot

Dari tā, kā vislabāk Tev. Neskaties uz citiem, neskrien viņu pavadā, bet lēnu garu apdomā. Vai Tev ir laiks, vai Tev ir vieta, vai Tev ir saulainas palodzes? Ja nekad stādus neesi audzējusi, bet vienmēr par to domā, sāc ar mazumiņu- kaut ko vienu un vienkāršu. Samtenēm, piemēram, vai kabača stādiem - tikai pirms tam palasi, kad ir īstais laiks tos dēstiem sēt.

Un ja Tu, tāpat kā es, esi tai grupiņā, kuri audzē paši, neklausies tajā, cik “nesaprātīgi” tas ir, ka mājās bardaks un palodzes aizaugušas. Baudi, rušinies, eksperimentē, dari tā, kā jūti!

Lai mums miers, lai mums dārziņš, lai mums cieņa un mīlestība gan pret augiem, gan cilvēkiem.