Salāti- dobe, kas augs visiem

Mēs jau sen to gaidījām – pavasari!

Tikko ārā pirmās saulainās dienas, visi zaļie pirkstiņi jau nemierīgi pārcilā sēklu paciņas, un, ja vien zeme vairs nav sniega un ledus klāta, sēj pirmos zaļumus. Šajā rakstā apkopoju, manuprāt, pavasarī visvieglāk audzējamos un visdažādāk izmantojamos salātus/dārzeņus, kurus es audzēju nemainīgi gadu no gada. Kultūras nemainās, mainās vien knifiņi, šķirnes un receptes.

Pirms sākat lasīt rakstu, svarīgi atcerēties, ka it visiem augiem nepieciešama gaisma, mitrums un mīlestība, bet pavasarī lieti noder arī agrotīkls, it īpaši, ja dienas siltas, bet naktīs sola vēl mīnusus. Aiziet, pavasari!

Spināti

Spināti ir tik priecīgi sulīgā, zaļā krāsā, ka tos pavasarī jāsēj katrā dārzā! Tie ir vienkārši sējami, jo sēkliņas ir diezgan lielas un nepazudīs, ir viegli veidot atstarpes, tie labi dīgst un, ja esat izvēlējušies kādu agro šķirni, tie aug tiešām ātri. Man par lielu pārsteigumu, to mazās lapiņas var izaugt ievērojamā izmērā, taču, kad tās kļūst par lielu, lai ēstu salātos, tos droši var cept karstmaizēs, omletēs, pīrāgos, malt smūtijos, galu galā, likt saldētavā un glabāt izmantošanai ziemā! Vienīgi, kā jau daudziem pavasara dārzeņiem, spinātiem nepatīk karstums un jo dziļāk vasarā, jo mazāk spinātiem patīk. Parasti jūnijā pēdējos spinātus mums apēd vistas un pīles, bet par to nevajag pārdzīvot, jo ap to laiku siltumnīcā jau braši aug salāti un mangoldi.

Salāti

Salāti, protams, nav sarežģīti, bet salāti nav ātri, tas jāņem vērā, ja esat iecerējuši gatavot jauktos salātus ar redīsiem, salātlapām un krējumu. Agrākai ražai iesaku salātu sēšanas viltību, par kuru runāšu tālāk šajā rakstā, bet kopumā, viens no ērtākajiem veidiem, kā sēt salātus, ir izvēlēties sēklas lentā. Tajā jau ir paredzēts atbilstošs attālums starp stādiem, jo man, piemēram, gadās iesēt daudz par tuvu un tad tie stīdzē un nekas labs no tā nav. Vēl papildus pluss sēklām lentā – tie tad aug perfektās rindiņās, kas patiks perfekcionistiem. Specializētajos veikalos (es vienmēr sēklas pērku Mārupes sēklās , šī nav apmaksāta reklāma, pati pērku, pati iesaku, jo vēl ne reizi neesmu vīlusies) pieejamas profesionālās, granulētās salātu sēklas; tās ir puķuzirņa  sēkliņas lielumā, ietītas apvalciņā, kas veicina dīgšanu un augšanu, bet, lai gan arī šogad nopirku pāris interesantas salātu šķirnes granulās, šī nav mana favorīt forma, jo šķiet mazliet par dārgu. Mūsdienās salāti pieejami gan dažādu lapu formu, gan krāsu, gan rūgtuma un garšas niansēm, atliek vien neapjukt un atrast sev piemērotākos!

Runājot par salātiem, piedāvāju jums divas praktiskas viltības:

Sēšana- vasarā atstāj vienu salātu izaugt, pāraugt, izziedēt, atļauj sakalst – skats nebūs baigi glīts, bet pavasarī teiksiet man paldies! Rudenī, kad viss no siltumnīcas/dobes novākts, salātu izrauj un vienkārši papurini virs dobēm, kurās pavasarī gribēsi salātus. Viss. Visa zinātne. Siltumnīcā pa ziemu ienes sniegu vai uz pavasari, kad parādās pirmās saulainās dienas dobi aplaisti – un salāti būs klāt. Tie nebaidās sala, stādiņi ir ar nopietnu sakņu sistēmu, izturīgi, neģībst pirmajā karstumā un, ja vien izretināsi un pieskatīsi nedaudz mitrumu – salāti izaugs raženi!

Ilgā salātu ēšana – lielākā daļa salātu šķirņu lieliski der “cut and come again” ēšanai – kad no apakšpuses lauz no katra stāda pa pāris lielajām lapām, atstājot pietiekami daudz lapu auga spēkam. Salāts turpinās augt un veidos lapas, bet Tu no vienas mazas dobes varēsi ievākt ražu pus vasaras garumā. Zinu, ka daudzi no mums ir pieraduši, ka salātu vienkārši nogriežam un viss, tā vietā stādām/sējam jaunus stādus, bet šis ir tāds gudrs un ilgtspējīgs gājiens.

Lociņi

Šeit īsti nav daudz ko rakstīt – lociņi ir tik viegli audzējami, ka sanāks pat bērniem. Uz palodzes, siltumnīcā, dobē vai vagā. Es mēdzu audzēt divu veidu – ir nopērkami sīksīpoliņi tieši lociņu audzēšanai un sīksīpoliņi sīpolu audzēšanai. Es stādu abus, bet lociņu sīpoliņus vienkārši lieku kompostā, kad tie beiguši ražot un man paliek brīva vieta kam citam – salātiem, piemēram. :)

Mangoldi/ lapu bietes.

Lūdzu, sakiet, kur es biju agrāk, kāpēc uzzināju tik vēlu!

Šis ir viens no vieglāk audzējamiem zaļumiem – sēklas lielas, viegli iesēt jau paredzot atstarpi (izmērs- tipiska biešu sēkla). Dīgst un aug lieliski. Garša – bietei raksturīgā, bet ar tādu vairāk svaigumu, es teiktu. Mazas mangolda lapiņas visi esam sastapuši salātu maisījumos lielveikalu paciņās, bet mājās, ja tām ļauj augt – tās izaug iespaidīgos izmēros! Es gan iesaku maksimāli ievākt tās, kamēr vēl maigas un mazas, bet, ja nu tomēr jums, tāpat kā man, gadās palaist garām to brīdi, lapas var griezt salātos, var likt pīrāgos un var cept omletēs un var sautēt, un noteikti vēl miljons veidos izmantot. Arī kātus griežu smalki un pievienoju salātiem, kraukšķīgumam, bet esmu arī cepusi, pievienojot sojas mērci un lociņus – lieliska kā piedeva vai arī vienkārši ar maizīti ēdamas ātras pusdienas.

Un mangoldu sēklas jums iesaku pirkt tās paciņas, kurās ir dažādu krāsu mangoldi. Kāti ir ļoti krāsaini – balti, rozā, dzelteni, oranži un sarkani, jo mēs esam tik priecīgi, cik priecīgu ēdienu ēdam, vai ne?

Bietītes

Ļoti nenovērtēts/maz novērtēts dārzenis, kurš vienlīdz labi der kā salātlapās tā apcepts uz pannas vai cepeškrāsnī. Un kāda bagāta tagad izvēle– aizmirsti milzu sakneņus ar šķiedraino struktūru! Tagad pieejamas bietītes ar maigu, zemes piesātinātu garšu, bez šķiedrām un priecīgās krāsās, arī formu vari izvēlēties, kura tev patīk labāk cilindriska vai apaļa.

Personīgi es izvēloties sēklas vienmēr domāju, kam bietītes paredzētas. Ja plānoju marinēt – ņemu cilindriskās formas, bet cepšanai izvēlos apaļās. Nekad neaudzēju lielas, palieku pie baby bietītēm, kuras cepšanai pat nemizoju. No dobes izrautas atliek vien nomazgāt, uz pannas vai cepeškrāsnī iekšā, mazliet labas eļļas, balzamiko vai zilā siera mērcīte…. Mēli var norīt!

Šogad jautrībai esmu izvēlējusies arī dzeltenās bietes – krāsainākam un priecīgākam šķīvim.

Redīsi

Redīsi pilnīgi noteikti ir pavasara zvaigznes un, ja es varētu, noteikti šiem pasniegtu “Oskaru” par mūža ieguldījumu pavasara sezonā! Viegli sēt, viegli audzēt, smukas krāsas, priecīgi kraukšķīgi, sulīgi un figūrai draudzīgi. Laika gaitā esmu atklājusi veidu, kā tie izdodas vienmēr, par to lasi šeit.

Vēlos vien piebilst – redīsus pavasarī vajag visiem, jo tie aug ātri, garšo labi gan sviestmaizēs, gan aukstajā zupā, salātos un pat cepti cepeškrāsnī.

Mūsdienās redīsu šķirnes ir gan tādas, kas piemērotas tikai audzēšanai zem klajas debess agrā pavasarī, gan tādas, kas ir vissezonas, aug arī vasarā, nav ne šķiedraini, ne sīvi. Lai gan redīsu sēklas pieejamas pat lielveikalā, es vienmēr izvēlos profesionālās sēklas un vissezonas šķirnes un, lai nodrošinātu nepārtrauktu redīsu ražu, iesaku tos sēt pa daļām, pa starpai atstājot kādu nedēļu.

Lai mums zaļi, lai mums kraukšķīgi, lai mums salātu pilns šķīvis un pirmie tauriņi dārzā ir dzelteni. Un, lai Miers un Dārziņš, protams!