Kāpēc manā dārzā tomēr vajag ziedus?

Ilgu laiku man bija pārliecība, ka- ja to nevar apēst, tas dārzā ir lieks, jo aizņem vietu. Tam, protams, ir sava priekšvēsture, jo manu sirdi un garu salauza ļoti smagā un mālainā zeme, kāda ir ne tikai mūsu, bet kopumā visos Zemgales laukos.Vairākus gadus cīnoties, sapratu, ka ar visu savu dārzkopību pārvākšos uz siltumnīcu. Attiecīgi, ļoti aktuāls kļuva vietas jautājums, kā un ko plānot, jo nu manas siltumnīcas dobēs bija jāaug ne tikai tomātiem, bet arī bietēm un burkāniem un vienīgā vieta ziediem bija podos veidotajās vasaras puķu kompozīcijās.

Laika gaitā nācās atzīt savu tumsonību un aplamo domu gājienu, jo – ziedus dārzā (manā gadījumā siltumnīcā) vajag, lai tie pievilinātu bites, kamenes, ziedu mušas un citus apputeksnētājus. Tas atrisināja mistiku ar kabačiem, kad visi mazie kabacīši regulāri sapuva un nobira – izrādās tieši šī iemesla dēļ, jo nebija apputeksnēti.

Kā liels pluss ziediem dārzā, protams,  ir iespēja to skaistumu nest istabā un, ideālā gadījumā, visu sezonu priecāties par ziediem ne tikai dārzā, bet arī vāzē.

Šeit apkopošu 2022. gada “Miers un Dārziņš” ziedu izlasi vasarai. Lai gan šajā rakstā ir pieminētas pāris daudzgadīgās puķes, tas tomēr ir vesela raksta vērts temats,  tāpēc pieskaršos tām pavisam nedaudz un šoreiz vairāk runāsim par vasaras puķēm. Laižam!

Zemās samtenes (Tagetes patula)

Es teiktu, šīs ir pirmās un svarīgākās puķes, kurām jābūt mūsu dārzos, siltumnīcās un dobēs. To smarža un īpašības ne tikai sargā augus no slimībām un kaitēkļiem (tai skaitā augsnē dzīvojošām kaitīgajām nematodēm) augšanas laikā, tās turpina savus labos darbus arī pēc noziedēšanas, tās sasmalcinot un ierušinot zemē – zemes dezinfekcijai un mēslojumam.  Samtenes ir ārstniecības augs, to ziedus lieto tējā, salātos, no tām iegūst luteīnu (izmanto redzes medikamentu sastāvā un kā krāsvielu), tās izsenis izmanto reliģiskās ceremonijās u.tml. Vēl, runājot par samtenēm – tās ir ļoti izturīgas, zied visu vasaru, pacieš dažādus nelabvēlīgus apstākļus, tāpēc, ja dārzā gribas košumu,  bet rūpju gribas maz – lūdzu, šīs jums derēs. Pavasarī tās jāsargā no sala un gliemežiem, bet, izaugot lielākas, tās kļūst par dārza mazprasīgāko iemītnieku.

Tiem, kuriem nepatīk to tradicionālās krāsas, šobrīd pieejamas arī bordo un krēmkrāsas toņos, dažādiem ziedu izmēriem,  to šķirnes pieejamas gan zemas, gan arī, protams, augstas, vārdu sakot, marš, pēc sēklām!

Manā dārzā šogad būs Tagetes patula (zemās samtenes) tradicionālās krāsas (tās pašas izsējas un aug kā mežoņi) un mēģināšu arī krēmkrāsas. Mazliet baidos, kādi ziedi izskatīsies lietus laikā, vai nekļūs par pļekām, bet pamēģināšu un tad jau zināšu.

Lauvmutītes (Antirrhinum)

Lai gan senajā Grieķijā šos ziedus to izskata dēļ dēvēja par pūķa galvām, šī, manā skatījumā, ir romantiskākā vasaras dobju puķe. Dažādu izmēru, dažādu krāsu, viegli audzējamas un zied līdz vēlam rudenim. Man vislabāk patīk maigi rozā, laškrāsas toņi un esmu atradusi tādas, kuras smaržo pēc bārbelītes konfektēm. Visbiežāk izvēlos augstās šķirnes – grieztajiem ziediem, jo tās tiešām ilgi dzīvo arī vāzē. Starp citu – lauvmutītes pēc noziedēšanas droši vajag nogriezt, jo tad tās veido atkal jaunus dzinumus un zied atkārtoti. Un man vispār patīk ziedi, kuri prasa maz rūpju un ir viegli kopjami. Mana šķirne šogad: “Torseed” firmas augstās, rozā lauvmutītes.

Gurķumētra (Borrago officinalis L.)

Savos izmēros šī ir tiešām iespaidīga puķe (pareizi gan būtu teikt – garšaugs) un aizņems ievērojami daudz vietas. Īsts kameņu un bišu magnēts, kas ir galvenais iemesls, kāpēc to audzēju! To zilie ziediņi ir romantiski un skaisti un tos var lietot pārtikā – uzberot salātiem vai sasaldējot ledus kubiņos un iegūstot brīnišķīgi skaistus dekorus dzērieniem karstās vasaras dienās. Gurķumētras lapas un arī ziediņi griezuma vietās nedaudz smaržo pēc svaigiem gurķiem. Vienu gadu nopērkot sēklas, varat būt pilnīgi droši, ka nākamajos gados gurķumētras jums augs visur, jo tās lieliski izsējas pašas un var gadīties neliela cīņa ar “brīvprātīgajiem” stādiem. Vistu, pīļu, zosu īpašnieki – durstīgā gurķumētra garšos arī jūsu putniem.

Asteres (Callistephus chinensis)

Klasika, kuru nevajadzētu ignorēt, jo tās lieliski der grieztajiem ziediem, pieejamas daudz un dažādās krāsās un  izmēros, tām ir tik skaistas un tik dažādas ziedlapiņu formas gan adatainas, gan peonijām līdzīgas, gan pavisam maziem, gan salīdzinoši lieliem ziediem.Tās ir izturīgas, priecēs jūs rudenī un, protams, izraisīs arī nedaudz nostalģiskas izjūtas, atgādinot par skolas gaitām. Manā dārzā šogad būs asteres maigos pasteļtoņos, taču tumši bordo toņi man arī patīk un, iespējams, paslīdēs man roka arī šīm. Mana izvēle šogad: Ķīnas adatu asteres laškrāsā un krēmīgi baltā krāsā.

Alisītes jeb Jūrmalas lobulārijas (Lobularia maritima)

Mazās pastarītes, kuras var stādīt gan dobēs apmalītēm, gan podos, gan siltumnīcā – tās veido brīnišķīgu, medaini smaržojošu paklāju un pieejamas dažādās krāsās – gan baltas, gan maigi violetas, gan rozā. Mana izvēle šogad būs baltās alisītes, jo klasika modē ir vienmēr..

Limonijas (Limonium)

Sausziedes es atceros no bērnības un, savā apzinātajā vecumā, ilgu laiku nepievērsu tām uzmanību. Kas to būtu domājis, ka kādreiz dzīvē sēšu šīs vecmāmiņu puķes! Bet pagājušogad iesēju (tiesa gan – kļūdas pēc), izauga skaisti, violeti ziedi, kurus liku vāzē gan vasarā, gan sakaltēju ziemai.  Sev par pārsteigumu, es atklāju, ka Limoniju ģintī ir vairāki simti dažādu veidu, lai gan Latvijas tirgū visbiežāk sastopamā ir  Jomainā limonija (Limonium sinuatum).  Šogad mana izvēle būs apzinātāka, esmu atradusi man tīkamu limoniju paveidu un krāsu un plānoju kaltēt ziemai.

Mana izvēle šogad: Limonium suworowii (“Pink pokers” – rozā krāsā), varbūt lemšu par labu arī baltajām, jomainajām limonijām (Limonium sinuatum), jau domājot par ziemas dekorācijām kopā ar kadiķiem.

Plīvurpuķe (Gypsophila paniculata)

Saukta arī par “migliņu”,  “gipsofilu”, “ģipseni”, “gipsofīlu”. Jā, sauciet mani par nebeidzamu romantiķi, bet sapņoju, ka mūsu ar Mr.Lielisko 20 gadu kāzu jubilejā pagalmu, oranžēriju un māju dekorēs šo ziedu mākoņi! Uz šo ir diezgan jāiespringst, jo atlikuši vien pāris gadi līdz šim svarīgajam notikumam! Zinu, ka šo puķi sauc par kaprīzu, bet pagaidām tomēr tā neuzskatu. Pagājušajā (2021.) gadā sēju to no sēkliņām un audzēju stādus. Šogad nopirku arī gumus, redzēsim, kā tie augs salīdzinājumā ar maniem pagājušā gada stādiem… bet es joprojām un neatlaidīgi sapņoju par tiem baltajiem mākoņiem vasaras vidū kompozīcijās vāzēs uz galda un dažādās virtenēs, gaisīgās, iekārtās kompozīcijās… un, ja arī jūs gribat sajukt prātā, pameklējiet pinterestā "gypsophila".

Skabioza (Scabiosa atropurpurea)

Šogad, lūkojoties pēc kā atškirīga un neparasta, ar prieku atklāju sēklu tirgotāju "Dižzīles". Ļoti patīk viņu piedāvājums, bet, tā kā man vietas maz, saņēmu visu savu gribasspēku un izvēlējos vien dažas, augstāk redzamās skabiozas tai skaitā. Audzēšu pirmo gadu, zinu, ka tās ir piemērotas gan grieztiem ziediem, gan kaltēšanai, kas mani ļoti uzrunāja, domājot jau par mājas dekorēšanu ziemā. Izvēlējos sev tik mīļos, rozīgos toņus. Ļoti apburošas sēkliņas -  kā mīlīgi, mazi zvaniņi! Mana izvēle šogad: Scabiosa atropurpurea (Salmon queen)

Savvaļas verbena (Verbena bonariensis)

Tauriņu magnēts! Violetu ziedu kopas uz gariem kātiem – lieliski der kā akcents starp citiem augiem. Problēma ar šiem ziediem – Latvijā grūti atrast kvalitatīvas sēklas, kurām ir laba dīgtspēja. Tomēr ticu, ja piešauj roku, nav tik sarežģīti un esmu dzirdējusi, ka diezgan labi izsējas pašas. Šīm sēkliņām nepieciešams stratifikācijas process. Divus gadus mēģināju tās audzēt no "Kurzemes sēklu" piedāvātajām sēklām, taču man nekas nesanāca. Tad nu pagājušajā vasarā noskatīju, ka tās aug mūsu pilsētas puķu dobēs un rudenī biju klāt, lai ievāktu sēklas. Ar prieku izmantoju @botanica_florens gudro “ziemas sēšanas” paņēmienu un man beidzot ir izdevies tikt pie stādiem! Un ja līdz šim man tirgū pieejamās, nokarenās verbenas nebija uzrunājušas, šīs savvaļas mani uzrunā ļoti. Vienīgi, jārēķinās, ja savā dārzā pievilinām tauriņus, to kāpuriem ļoti garšo visas tās zaļās, ēdamās kultūras, kuras garšo mums... Starp citu – arī skaistās, bet neēdamās lefkojas, kā mani brīdināja.

Matiola (Matthiola Bicornis)

Pēc izskata absolūti neuzkrītošs un necils augs, neizteiksmīgiem ziediem, bet – šie noteikti ir manā dārzā citas to īpatnības dēļ. Tikko iestājas krēsla, matiolas sāk smaržot. Maģiski, maigi, bet intensīvi – pasakaini, es jums saku! Ja plānojat romantiskus vakarus dārzā, noteikti sējiet matiolas, jo šie smaržīgie vakari paliks jums atmiņā uz ilgu laiku. Dabā šie ziedi raksturīgi Vidusjūras reģionam, simbolizē laimīgu un apmierinātu dzīvi un vai vajadzīgs vēl kāds iemesls, lai tās iesētu tieši šogad?

Peonija (Paeonia lactiflora)

Laikam tagad ir vecmodīgi tās saukt par pujenēm un šajā apbrīnojamajā pasaulē es neiedziļināšos, lai neaizvainotu pieredzējušos un peoniju atkarīgos audzētājus, jo tā pasaule ir huge! Es pati šos ziedus stādījusi neesmu (kaut gan mammas dārzā ir pasakaini balta, smaržīga, ar tumšsarkaniem dzīpariem ziedos, ko man gribētos arī savā dārzā), šīs mums vēsturiski augušas pie mājas jau tad, kad sākām šeit dzīvot. Maigi rozā, izturīgas, šķirnes nosaukumu nezinu, bet zinu, ka smaržo dievīgi un lieliski izskatās vāzē. Pieminu tās šeit, jo tās ir tik ļoti skaistas grieztajiem ziediem un ir absolūtas romantiķu puķes!

Dālijas ( Dáhlia)

Skaidrs, ka īstie dāliju fani šim pieiet nopietni un arī es šo nopietno pasākumu atceros no bērnības. Bet, tā kā man nav diži daudz iespēju dāliju gumu glabāšanai, man šogad būs tikai viena – leģendārā  "Cafe au Lait". Audzēšu to podā, jo dobēs šogad vietas tai nav, bet ļoti gribas vismaz dažus šos maigos ziedus vāzei un romantiskajām bildēm iegūt.

Likās, ka dālijas mani nevar pārsteigt, bet tad ieraudzīju šo brīnumu, lūdzu- paldies! Pasaule ir brīnumu pilna!

Rozes (Rosa)

Man instagramā ir vesels ieraksts par to, kā rozes salauza manu sirdi un tas ir burtiski saistīts ar pirmo šī raksta rindkopu. Pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma, pagājušogad nolēmu eksperimentālā kārtā iestādīt rozes podos. Patīk, izdevās, auga un ziedēja. Ar pārziemināšanu gan gadījās misēklis dažādu,  ļoti smagu dzīves notikumu dēļ, bet jau šīs ziemas pieredze liecina, ka pārziemināt  tomēr var! Man ir drosme turpināt, esmu jau pasūtījusi vairākus stādus (kuš,kuš, Mr. Lieliskais par šo neko nezina!) un piepirkusi jau gandrīz pietiekamu skaitu atbilstošu podu. Rozes, jūs esat tik bezgala skaistas! Ne velti mūsu ar Mr. Lielisko  kāzās skanēja “ No puķēm man mīļākās….” Šogad podos stādīšu: tējhibrīdrozes “Chippandale”, floribundrozes “Koko Loco”(@liganakts, šis Tavā iespaidā!) un “Hot Chocolate”.

Lefkojas (Matthiola incana)

Ja līdz nesenai pagātnei domāju, ka lefkojas ir tāds zems, vairāk klājenisks augs, tad, biežāk apmeklējot modīgus puķu veikalus, mani apbūra lefkojas gariem kātiem, paredzētas grieztajiem ziediem. Ja viss sanāks un sēklas izdīgs, ceru uz maigu pasteļtoņu pilnu puķu vāzi. Mana izvēle šogad: Matthiola incana, maigas laškrāsas tonī.

Neļķes (Dianthus caryophyllus)

Jā, arī es piederēju pie tās dāmu grupas, kuras uzskata, ka tās ir tādas padomjulaiku un bēru vainagu puķes. Paldies internetam un pinterestam un manam atvērtajam prātam, jo, izrādās, ir ļoti dekoratīvas un skaistas pasteļtoņu neļķes, kas izaugot dārzā un ir lietojamas grieztajiem ziediem, turklāt, esot smaržīgas. Gluži tādas sēklas, kādas šķirnes vēlējos, es LV tirgū neatradu, bet gribu saprast, vai vispār jēga tādas meklēt ārzemēs. Tāpēc šogad mēģināšu no LV pieejamā sēklu klāsta un tieši smaržīgas! Sekojiet jaunumiem instagramā. Līga (Tu jau zini, kura), dārgā, es dažas izpiķēju tieši tev, turu īkšķus, lai viss sanāk un varu Tavai dobei pārīti stādu aizvest sālsmaizē! Mana izvēle šogad: aptiekāra radītās Chabaud versija “Giants Mix”.

Pļavas puķes

Šogad iegādāts pļavas puķu maisījums, kuru mēģināsim izsēt mūsu ganību pļavā. Tā kā tā ir mākslīgi sēta ganību pļava, turklāt, sēta zemē, kura tikusi izmantota intensīvajā lauksaimniecībā, augu dažādība ir ļoti maza, centīsimies to pamazām labot. Pļavas puķu maisījumā: rudzupuķe, facēlija, daglītis un naktssvece.

Tā kā man ir ļoti, ļoti ierobežota vieta un arī manas darba rokas nevar visu, ir daudz ziedu, kurus es jums ieteiktu, bet kuri manā dārzā šogad diemžēl nebūs: kliņģerītes, kosmejas, saulespuķes, gladiolas, kāršu rozes, studentu neļķes, cīnijas, puķuzirņi, salmu puķes, dažādi smilgu augi…

Atsevišķs stāsts ir par puķēm podos un puķu kastēs, jo tas ir lielisks veids, kā, neveidojot dobes, par ziedošo vasaru var priecāties līdz pat salnām. Bet par to – citā rakstā.

Ja vēlies noķert īpaši skaistu iedvesmu grieztajiem ziediem, noteikti pieseko @botanica_florens! Linda ne tikai iedvesmo, bet arī vasaras garumā piedāvā iegādāties sezonas ziedu kārtojumus – tādus, kurus veiklā neatrast un nenopirkt!

Otrs ziedu un iedvesmas pilnais konts, kuram sekot, ir Līgas @liganakts. Pasakains dārzs, skaistas bildes, padomi un jau ikgadējais saulespuķu audzēšanas izaicinājums, kurš šogad īpaši simbolisks!

Padalies komentāros - kas ir Tavi must have 2022 ziedi dobēs,dārzā, siltumnīcā!