DIY Stikla namiņš. 1.daļa

Zinu, ka daudzi gaidīja šo stāstu, bet es ilgi nevarēju atrast sevī to sajūtu “ir īstais brīdis”, lai padalītos. Sajūta kopumā tāda, it kā grasītos publicēt kailfoto. Bet šobrīd, kad Oranžērija pārdzīvojusi pagājušās vasaras +32, rudens vētras, ziemas -25, sniegu, lietu, t maiņas un arī vairākas viesības dažādos apstākļos, šķiet, ir vērts beidzot saņemt drosmi un publicēt. Un, protams, ik pa laikam saņemu arī dažādus tehniskus jautājumus no saimniekiem, kuri šobrīd būvē savus sapņu namiņus.

Drāma 3 daļās ar vērtīgām dzīves mācībām un laimīgām beigām - tas kopumā visprecīzāk raksturos šo stāstu par to, kā mēs būvējām mūsu mazo sapņu Oranžēriju. Jā, šie nebūs īsi raksti, bet apsolu, ka katram teikumam  stāstā kaut kur būs atbilde un pamatojums.

Lai arī šis DIY projekts sākās kā pavisam nevainīgs un naivs sapnis (mapīte Pinterestā), beigās tas izvērtās par otru dārgāko, sarežģītāko un laikietilpīgāko projektu, kādu savā dzīvē esam darījuši (līdz šim). Lai cik neprātīgi un grūti tas kādos brīžos bija (piedzīvojot un izdzīvojot gan sviedrus, gan asaras, gan morālu, gan, protams, arī fizisku nogurumu), tas absolūti bija tā vērts.

Kā jau teicu, sākās viss absolūti nevainīgi, ar gadiem ilgu, klusu domu, ka mūsmājās vajadzētu kādu foršu vietiņu, kur vakaros pasēdēt, patverties no lietus, no vēja un vienkārši baudīt ainavu un kopābūšanu.

Dzīvojot šai mājā nu jau 15 gadus (un pa ceļam piedzīvojot visādus DIY palešu dārza mēbeļu risinājumus), skaidri zinājām, ka lapenes un guļbaļķu risinājumi mums nepatīk, terase mums nederēs un nekas no līdz tam brīdim redzētā, apbraukājot Latviju, tā īsti un līdz galam mums nepatika, bijām šo domu nolikuši vistālākajā prāta stūrītī līdz “labākiem laikiem”. Un tad tālajā 2016./2017.gadā žurnālā ieraudzīju kā par atpūtas vietu pārveidota veca siltumnīca, atcerējos, kā reiz bērnībā Jāņus svinējām mammas draudzenes stikla siltumnīcā, lūk, šī doma gan man “aizķērās”.

Pirmkārt - pavasaros to mierīgi varētu izmantot par stādu audzēšanas vietu (jo ir viens brīdis, kad siltumnīcā aug salāti, daļa dobju vēl tiek ielabota un tie stādu podiņi tad tiešām traucē). Otrkārt, visos drēgnajos laikapstākļos, tā ir izcila pasēdēšanas vietiņa, kas atbilst visiem manis iepriekš minētajiem kritērijiem, īpaši tam, ka jāpaslēpjas no vēja, kurš pāri līdzenajiem Zemgales laukiem mēdz ieskrieties ne pa jokam. Treškārt, gan vizuāli, gan filozofiski, mūsu ainavai šis ļoti labi piestāvētu.

Kaut kādā brīdī sāku krāt šos stikla namiņu risinājumus pinterest mapītē, tad veicu mazo cenu izpēti, lai saprastu, ka šis jebkurā gadījumā būs sarežģīti un  (īpaši gatavie risinājumi ) arī ļoti, ļoti dārgi UN mums tiešām ir daudz citu prioritāšu.

Šeit pieļaušu mazu atkāpi no pamatstāsta, lai pieminētu, ka šim visam pa vidu mūsu ģimene piedzīvoja traģisku laiku, kurš ļoti skaidri pamācīja, ka, gaidot brīdi, kad dzīvi varēs baudīt, tās baudīšana var arī nepienākt. Un prioritāšu un loģisko darbu saraksts nekad nepaliks mazāks, gudrāki veidi, kā tērēt naudu arī būs vienmēr, jautājums - vai un kad ir laiks radīt kaut ko priekam… un tā, atmetot lieku liriku un “loģiskos” pamatojumus, šajā dzīves posmā mums gluži vienkārši vajadzēja būvēt ko skaistu.

Protams, stikla namiņu koncepts pasaulē ir zināms jau sen, pamazām kļuvis arvien populārāks un, es teiktu, tieši Covid laikā, sasniedza savu īsto kulmināciju. Namiņi visās Latvijas malās auga kā sēnes siltā un lietainā vēlas vasaras nogalē, taču, sekojot līdzi to tapšanai, ātri vien bija skaidrs, ka cenas šiem copy-paste risinājumiem joprojām bija ļoti augstas un kopumā tie ir industriāli risinājumi, kuriem trūkst personības… Te, protams, jāpiemin, ka mums vienkārši nepatīk vieglākie ceļi.

Bija skaidrs, ka šai idejai bija vēl jānobriest, bet paralēli, katru dienu pētīju ss.lv sludinājumu portālus, kur šad un tad meklējami risinājumi visdažādākajām dzīves problēmām.

Un 2021.gada decembrī tur nu tā bija stundas brauciena attālumā  - padomju laika metāla siltumnīca, kas saimniekiem bija kļuvusi nevajadzīga un viņu vienīgā vēlme bija, lai kāds atbrauc un to paņem. BEZ MAKSAS! Lai jūs saprastu situācijas tālāko attīstību, te jāpiemin, ka šādi piedāvājumi nav bieži, sludinājumi pazūd ātri, bieži ir tā, ka tās siltumnīcas atrodas Latvijas otrā malā. Jūs jau jūtat, uz ko tas velk?

Bija decembra nogale, laiks starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, ārā pamatīgi mīnusi un skarbs vējš, kad ieradāmies tai pakaļ.

Mana sajūsma par “bez 5 min mūsmājās gatavs stikla namiņš” sašļuka ātri. Sākot darbu, kļūst skaidrs, ka siltumnīcas stiklus (tos nesaplēšot) izņemt ir neiespējami, jo tie ielīmēti ar tik pamatīgu silikona devu, kas īsti nepadodas mūsu vēlmei šo izjaukšanas procesu veikt ātri un kvalitatīvi. Ļoti ātri arī kļūst skaidrs, ka pats jaukšanas process arī nebūs tik veikls, kā bija ieplānots. Un te es tomēr gribu uzsvērt, ka mūsu 4 cilvēku komandā bija 3 tiešām pieredzējuši vīri ar labu aprīkojumu un bijām darbam nopietni gatavojušies… Un trakākais, ka atkāpšanās ceļa arī īsti nebija, jo saimnieki citiem gribētājiem bija atteikuši, esam uzņēmušies šo darbu un nu tas godam bija jāpaveic.

14 stundas vēlāk izjauktās siltumnīcas detaļas, sadalītas dažāda izmēra frakcijās, divās automašīnās un piekabēs cauri putenim un pa pieputināto lauku ceļu diezgan ekstrēmā gaitā ieripoja mūsu sētā, tika izkrāmētas putnu aploka malā, kur stāv joprojām…

Šeit es mazliet apstāšos, lai apkopotu drāmas pirmajā daļā saņemtās mācības:

• Pinterests un reālā dzīve ir divas dažādas lietas;

• ne viss, ko dod par velti ir jāņem;

• dzīves pieredze maksā dārgi.

Tiekamies stāsta otrajā daļā, kurā stāstīšu par to, kāpēc izjauktās metāla konstrukcijas nebija lietojamas, kādi bija Mr. Miers un Dārziņš argumenti pret ātriem un “vienkāršiem” risinājumiem un kādus lēmumus beigās pieņēmām.

Centīšos atbildēt arī uz  jautājumiem par birokrātiju, tehniskajiem risinājumiem un, protams,  izmaksām.

Trešajā un noslēdzošajā stāsta daļā padalīšos ar to, kāpēc mēs tik maz stāstījām par šo projektu gan ģimenei, gan soc. tīklos, kurš darbiņš bija visgrūtākais un ko mēs ziedojām, lai šo dabūtu gatavu. Protams, pastāstīšu arī par gūtajām mācībām, expectations vs reality un to, ko darītu citādāk.