Garšīgākā tomātu zupa pasaulē Es neesmu ne tomātu mērču, ne kečupu, ne tomātu sulas klubiņa biedrs. Varbūt pie vainas reize, kad bērnībā pārēdos kečupmaizes… (Svaiga baltmaize, sviests, kečups. Jā, jā, mēs visādus brīnumus bērnībā ēdām, arī olas dzeltenumu sakultu ar cukuru, cukurūdeni ar rupjmaizes kubiņiem un ko tik vēl ne, par ko šodienas bērni
Saulainā mango- habanero mērce Šajā mērcē chili asums un mango eksotiskais saldums sadraudzējas un savijas kopā tik cieši, ka drēgnajos rudens/ziemas vakaros silda kā vasaras vidus siltākās dienas, kad rūpju ir mazāk, mēs smaidām vairāk un dzīve šķiet par kripatu vieglāka. Un ja lirika Tevi nepārliecina un, lūkojoties kalendārā, vasara šķiet nepanesami tālu,
Krupīšu dzīve Zaļais krupis ir viens no krāšņākajiem Eiropā dzīvojošajiem krupjiem, kurš nereti apmetas arī cilvēku tuvumā. Latvijā sastopams diezgan reti, taču izplatības reģionos labprāt dzīvo gan parkos, gan ūdenstilpju tuvumā, gan sastopams pilsētvidē, vasaras vakaros medījot kukaiņus ielu laternu gaismā. Zaļais krupis (Bufotes viridis) iekļauts Baltijas Sarkanajā grāmatā kā arī Eiropas
Kāpēc manā dārzā tomēr vajag ziedus? Ilgu laiku man bija pārliecība, ka- ja to nevar apēst, tas dārzā ir lieks, jo aizņem vietu. Tam, protams, ir sava priekšvēsture, jo manu sirdi un garu salauza ļoti smagā un mālainā zeme, kāda ir ne tikai mūsu, bet kopumā visos Zemgales laukos.Vairākus gadus cīnoties, sapratu, ka ar visu
Salāti- dobe, kas augs visiem Mēs jau sen to gaidījām – pavasari! Tikko ārā pirmās saulainās dienas, visi zaļie pirkstiņi jau nemierīgi pārcilā sēklu paciņas, un, ja vien zeme vairs nav sniega un ledus klāta, sēj pirmos zaļumus. Šajā rakstā apkopoju, manuprāt, pavasarī visvieglāk audzējamos un visdažādāk izmantojamos salātus/dārzeņus, kurus es audzēju nemainīgi gadu no
Sējam asos piparus Ir diezgan daudz tādu lietu, kuras sākam iemīlēt pārkāpjot 30 gadu slieksnim (vai kaut kad ap to laiku). Sausais vīns, olīvas, cepti burkāni, kabaču pankūkas… man tā bija ar asajiem pipariem. Kādreiz man šķita – jukuši tie aso ēdienu ēdāji. Kāds tur var būt prieks un kur tas kaifs no tās
Raženu redīsu noslēpumi Viena no brīnišķīgākajām lietām, kuru audzēt pašam, pilnīgi noteikti ir redīsi! Atzīšos, ka ilgu laiku redīsi man šķita kā neiespējamā misija, jo, cik atceros no bērnības – tie mūždien bija sīvi, stiegraini un sīksti un sajūsmu manī neizraisīja. Arī pirmos gadus mūsu lauku mājās turējos no tiem pa gabalu, vien reizumis
Modē virtuves dārzs. Kas tas ir? Lai gan mūsu platuma grādos šo terminu “virtuves dārzs” (kitchen garden, French kitchen garden, Potager garden) lieto maz, tas tomēr arvien biežāk parādās dārza modes žurnālos un hobijdārznieku sarunās. Lai gan šis koncepts ir ļoti sens, nācis no viduslaiku Francijas un sākotnēji bija raksturīgs klosteriem, tas pamazām kļuva ārkārtīgi iemīļots
Stādus pirkt vai audzēt pašam? Jo tuvāk pavasarim, jo aktuālāks kļūst jautājums - stādus pirkt vai audzēt pašam? Kopš neatminamiem laikiem mēs, hobijdārzkopji, dalāmies divās grupās - vieni ir pārliecināti, ka katru stādiņu jāizaudzē pašam, savukārt, otri - ka tirgū stādu izvēle ir raibu raibā un tur var nopirkt visu, ko sirds kāro. Protams, abās
7 padomi dārza plānošanai "Miers&Dārziņš" stilā Man bieži jautā, kā es plānoju savas dobes un to, ko tajās sēju un stādu. Kā izaudzēt tik, lai pietiek un kā neizaudzēt par daudz? Te tā atbilde ir un nav vienkārša reizē. Vienkāršā atbilde būtu - pēc pieredzes. Jūs teiksiet, ka tā pieredze kaut kā jāiegūst, vai ne? Jā,
Sveicināti klubiņā! "Miers & Dārziņš" ir tāds virtuāls klubiņš, kurā es ieskaitu visus mūs - kuri rada mājas, dārziņus, dobes un pagalmus. Kuri klāj galdus uz laipas, siltumnīcās un zem ābeles. Kuri smagi strādā, kuri svin, kuri priecājas un kuri ilgojas. Kuri dzīvo īstu, kaut reizēm ne perfektu dzīvi un zina, ka nav
