7 padomi dārza plānošanai "Miers&Dārziņš" stilā

Man bieži jautā, kā es plānoju savas dobes un to, ko tajās sēju un stādu. Kā izaudzēt tik, lai pietiek un kā neizaudzēt par daudz? Te tā atbilde ir un nav vienkārša reizē. Vienkāršā atbilde būtu - pēc pieredzes. Jūs teiksiet, ka tā pieredze kaut kā jāiegūst, vai ne?

Jā, un es, tā kārtīgi apdomājot, atradu dažus pieturas punktus, kurus ievēroju un pēc kā vados. Un tas tad varētu būt labs sākums. ;)

1.Kas tev kārojas katrā no gadalaikiem

Pēc kā stiepjas roka, ko liekat galdā svaigu, ko gatavojat, kas ir jūsu ikdienas ēdienkartē katrā no gadalaikiem?  Ja par katru no gadalaikiem izveidosi tādu īsu sarakstiņu, Tev dārzeņu dobes plānošana veiksies daudz labāk. Atbildot uz šiem vienkāršajiem jautājumiem, man, piemēram, ir pilnīgi skaidrs, ka redīsus vasarā mēs neēdam, fenheli neēdam vispār, tomāti ir topā visos gadalaikos, bet baklažāni mums tomēr garšo minimāli. Tāpēc tomātus es stādu, bet to vienu baklažānu, kuru Mr.Lieliskajam sakārojas satīt rullīšos ar fetas siera pildījumu, pilnīgā mierā un bez sirdsapziņas pārmetumiem var nopirkt arī tirgū.

2. Glabāšanas& pārstrādes iespējas

Man, piemēram, nav pagraba - attiecīgi kartupeļus ziemai audzēt man nav jēgas, piekritīsiet? Burkāniem gan man ir vieta pieliekamajā - vienai kastei, pārējos varu saldēt. Saldētava vispār ir mega lieta! Saldēt var daudz ko - nevajag pievienot konservantus un stundām stāvēt pie burkām, bet produkti ir gatavi lietošanai tad, kad tos vajag! Par pārstrādi runājot - lūdzu, godīgi atbildi sev, vai jūs tiešām ēdīsiet upeņu ievārījumu rītā un vakarā visu gadu, un tikai tad pieņem lēmumu , vai stādīt tos 20 upeņu krūmus. :D (Story of my life!) Līdzīgi ir ar kabačiem - lielisks dārzenis, bet es zinu, ka mūsu ģimenē meita kabačus neēd vispār, bet mēs ar Mr.Lielisko pa retam izcepam kabaču pankūkas vai pildīto kabaci. Nu, labi, ir arī viens kabaču sautējums un vieni ziemas salāti, kuros tos varu izmantot. Attiecīgi, es stādu 2 stādus un ar to ir pietiekami gan svaigai ēšanai, gatavošanai vasarā, ziemas salātiem un vistām arī.

3.Izmaksas no sēklas/stāda līdz dārzenim vs izmaksas pērkot no zemnieka/veikalā

Te būšu lakoniska - ja rozmarīns jāpērk veikalā, tur 3 zariņi maksā pie 2 eur. Garšaugi vispār veikalā ir dārgi. Audzēt pašam noteikti atmaksājas. Rozmarīns, timiāns, baziliks. Ā, un te vēl viens svarīgs mirklis - vai jums vienmēr ir pieejams tas veikals ar jūsu mīļākajiem produktiem?Bieži ir tā, ka lauku un mazpilsētas bodēs piedāvājums ir ļoti ierobežots.

Te piemērs no manas dzīves, kā es izsveru to sēt/nesēt dilemmu: mums, piem., cieņā ir bazilika pesto, bet veikala ir daudz par traku pārsālīts un, ja mēs ziemas periodā apēdam 2 l pesto, arī summa sanāk diezgan iespaidīga (nemaz jau nerunāsim par to, ka manā lauku bodē par tādu pestu pat dzirdējuši nav). Savukārt, sīpoli ir lēti un pieejami pat vismazākajās bodēs. Tāpēc es sīpolus stādu tik, lai pietiek vasaras ēšanai un tomātiem želejā. Glabāt ziemai man nav īsti kur, tāpēc atzīstos - ziemā sīpolus es pērku. Bet rozmarīnu un supergaršīgo bazilika pesto - nē, jo ar to man pilna saldētava! ;)

4. Vieta, kuru augs aizņem dobē

Šis punkts īpaši svarīgs tiem, kuriem maz vietas. Un tiem, kuriem vnk riebjas ravēt milzu teritoriju un bezgalīgi garas vagas- tāpēc viņiem ir kompakta izmēra dārzs (es, piemēram, esmu tieši šajā grupā). Piemēram, kāposti/puķkāposti - aizņem milzum daudz vietas. Viens puķkāposts aizņem aptuveni tikpat, cik viens līdz divi kabači, bet puķkāpostam tikai viena galviņa, kamēr kabacis nepārtraukti veido augļus… Domāju, jūs sapratāt to manu matemātiku. :)

5. Veģetācijas perioda ilgums

Apdomā, vai Tev ir/nav pacietība, piemēram, puraviem. Martā sēj sēkliņas, tad piķē, izstādi ārā tādus maziņus diedziņus, tad visu vasaru laisti un kop un gaidi līdz septembrim/oktobrim, kad tie izauguši tādā izmērā, kā esi pieradis pirkt veikalā. Dobē aizņem vietu visu šo laiku (redīsus tu būtu 3 ražas jau apēdusi…) un tagad, atbildi godīgi, cik puravus gada laikā jūs apēdat? Mēs kādus 10 gab., tāpēc ir gadi, kad puravus neaudzēju un viņiem paredzēto vietu atdodu kam ātraudzīgākam.

6. Vai jūs tiešām to visu apēdīsiet? #NeapēdZemeslodi

Teikšu godīgi, pavasaris man uzdzen stresu un paniku. Īpaši tas brīdis, kad citi sēj neskaitāmas paciņas ar tomātu sēklām, tad piķē, tad stāda simtiem stādu (un tāpat paliek vēl ko atdot draugiem, radiem, kaimiņiem…). Kāpēc man ir panika? Jo - es sēju 20 sēkliņas (nu rezervei +2), jo man siltumnīcā tomātiem atvēlētā vieta paredz 20 tomātu stādus! Tas mūsu 3 +1 + kaimiņu tante lielajai ģimenei ir pietiekami. Gan svaigai ēšanai, gan tomātiem želejā, gan zupas sagatavei ziemai. Vairāk mēs nevaram apēst un es nedomāju, ka man būtu jātērē resursi (pirmkārt, dabas, bet arī laika,  darba un naudas), lai audzētu jebko, ko vienkārši kādam atdot, jo nav, kur likt. Tas, manuprāt, nav saprātīgi un nav arī godīgi.  Un konservēt caurām naktīm, tērēt elektrību, cukuru un manus nervus 12 veidu māju tomātu mērcēm, kuras mēs tāpat neēdīsim, kādam būs jāatdod vai jāizgāž kompostā…. Es tam esmu par vecu. Un par slinku. Un par gudru.

7. Kultūrauga piemērotība jūsu specifiskajiem apstākļiem

Šo iemācās laikam ejot. Izņemot, ja esat ar agronoma vai kādu citu dārkopja izglītību, tad jums ir paveicies!

Es dzīvoju Zemgalē, “Latvijas maizes un rapšu graudu klētī”. Mums apstrādāts ir gandrīz katrs kvadrātmetrs un katrs nostūris. Un tas nozīmē, ka tad, kad zemnieki blakus laukos audzē rapsi, es varu nemēģināt izaudzēt kāpostus vai puķkāpostus. Jo kaitēkļi visu apēdīs. Varu nemēģināt audzēt cūku pupas, jo bez miglošanas tā ir neiespējamā misija un nekādi eko- šmeko-bio- zaļās ziepes u.tml. paņēmieni te īsti netrādā….

Vēl man ir ļoti smaga un mālaina zeme, tāpēc es burkānus audzēju augstajās dobēs un veidoju tiem piemērotāku, vieglāku augsni. Jo, kaimiņiem, piemēram, iepriekšējās ražas burkāni bija burtiski četrstūraini - tik ļoti tai mālainajā zemē tie bija iespiesti... Nu te tie apstākļi var būt visdažādākie - vai jums uzbrūk gliemeži, stirnas, ūdensžurkas? Zeme - mālaina, smilšaina, purvaina? Izplatītākās nezāles? Ūdens tilpnes/akas/urbuma tuvums? Vārdu sakot - jo labāk zināsiet "savu klientu", jo mazāk naudas, laika un nervu lieki iztērēsiet.

8. Šis bonusā. Sirdij!

Pāri visam - vienmēr, vienmēr vajag kaut ko sirdij. Smaržīgu, interesantu, eksotisku vai klasisku, bet kaut ko, ko tīri prakstiski Tev nevajag, bet ļoti gribas. Jo dārzs baro ne tikai mūsu vēderus, bet arī sirdi un dvēseli!

Lai mums miers, lai mums dārziņš, lai laiski un baudpilni vasaras vakari!